Latvijas sēnes un ogas
Latvijas dažādo sēņu sugas skaitāmas tūkstošos. Bet tās visas nebūt nav jāiedomājas kā bekas. Raugs Ziemsvētku pīrāgiem, pelējums uz siera. Labības rūsa - ir sīkas sēnītes. Visas tās dara nozīmīgu darbu dabas vielu maiņas norisē.
Šoreiz aplūkosim tikai dažas, parasti sēņotāja grozā atrodamas sēnes. Lai gan sēnes mežos un atmatās parasti uzrodas tikai rudenī, lietainā laikā, bisītes, ķerveļi, lāčpurni ir pavasara sēnes - sausos smilšu silājos vai izcirtumos. Tās pareizi jāsagatavo uzturam, vismaz 15 min. vārot divos ūdeņos, jo citādi tās indīgas.
Sēņot ejot bērni no vecmāmiņas mācījās atšķirt labās ēdamās sēnes no nevērtīgām vai indīgām, un nekad nelasīja nepazīstamas.
Pirmās iesācēju sēnes parasti ir bērzlapes. Tās ir vairākas sugas, dažādu krāsu cepurītēm. Mazas bērzlapītes sauc par podiņiem.
Priežu mežos aug sviesta bekas, brūnu cepurīti, dzeltenām apakšām. Bet sēņotāja lepnums ir baravikas. Tās parasti atrod egļu jaunaudzēs vai veca meža ceļa vietā. Baravikas aug cietā, sausā zemē.
Apšu bekas vai kundziņi atrodami lapu mežos. Pie celmiem saulē sildās koši dzeltenās gailenes. Rudmieses, alksnenes, vilnīši pazīstami pēc to baltās vai oranžās sulas griezuma vietā.
Mušmires, velna bekas un citas indīgas sēnes neviens neaiztika.
Labās sēnes novāra un iesāla ziemai. Baravikas parasti sagriež, saver diegā un izžāvē, jo tās pirms lietošanas nav jāvāra.
Tāpat ziemai ievāc arī ogas. Zemenes parasti nolasa bērni, piesaulē ar sienāžiem lēkājot. Īstā ievārijumu oga ir brūklene un mellene. Mellenes savāra un iepilda pudelēs. Dažreiz tās izsper korķi un izpūš savu zilumu griestos. Tad visas malas kā ar tinti nolietas. Melleņu laikā bērniem mute, zobi, mēle un pirksti pastāvīgi turas zili mēļā krāsā.
Brūklenes vāra kopā ar āboļiem un tās tad labi garšo ar pankūkām vai cūkas cepeti. No zilenēm spiež sulu vīnam, jo tās dod vīnam labu krāsu.
Avenes un mellenes ievārot mājā sākās lapseņu kari. Sadzeltajiem parasti asaras nožuva laizot pavārnīcu.
Vēlu rudenī ar salnām un sūnu purva smaržu mājās uzradās dzērvenes, kas uz svītrainas segas sabērtas gaidīja vētītāju. Dzērvenes ziemai uzglabā svaigas un tad bērni ēd ar cukuru, no skābuma acis miegdami, pasakas lasot, kad aiz loga puteņo.
Ne tikai ogas vien, - arī to mētras, aveņu kauli un zemeņu ziedi izžāvēti derēja zāļu tējām.
Tā no meža ļaudis iegūst vērtīgu piedevu savam uzturam.
Daži padomi sēnes un ogas izkrāsojot.
Izkrāsojot sēnes un ogas tev mazliet palīdzēs šis krāsu apraksts, lai gan vislabāk īsto sēņu un ogu krāsu novēro dabā pats, ja vien tavā apkārtnē tas iespējams.
SĒNES| Beka (sviesta beka) | Brūna cepurīte, dzeltēns kātiņš un cepurītes apakša. |
| Baravika | Samtaini brūna cepurīte, pelēcīgs kātiņš. |
| Apšu beka (kundziņš) | Tumšbrūna cepurīte. Pelēks, gareniski zvīņots kātiņš. |
| Vilnītis | Oranžs, pūkainu cepurīti ar tumšām joslām. Balta sula. |
| Bērzlape | Dažādā krāsā, atkarībā no sugas. Sarkana, zilganzaļa, oranža vai pelēcīga virsa, balts kātiņš un cepurītes apakšas lapiņas. Mazās bērzlapes saucas podiņi. |
| Rudmiese | Oranži sarkana ar pelēkzaļām joslām cepurītes virspusē. Oranža sula. |
| Atmatene (šampinjons) | Pelēka. Vecām sēnēm cepurītes apakša brūna vai melna. |
| Gailene. | Dzeltēna, sīksta sēne, viļņainu cepurīti. |
| Ķerveļi (lāčpurni) | Brūnu, šūnainu cepurīti, baltu kātiņu. |
| Mušmire | Sarkana, baltām pārslām. Cepurītes apakša un kātiņš zaļgani balts. Indīga sēne. Baltā un zaļā mušmire līdzīgas un ļoti indīgas, tikai cepurītes pamatkrāsa (virsū) ir bāli zaļgana vai pelēcīga. |
| Pūpēdis | Balti zvīņaini, golfa bumbai līdzīgi. Veci pūpēži ādaini, brūni. Uzminot izkūp brūni vai melni sporu "dūmi". |
| Piepe | Brūnpelēka, kārtainām joslām. |
| Zemene | Sulīgi sarkana oga, balti ziedi ar dzeltenu viducīti. |
| Avene | Samtaini sarkana oga, aveņu kauli (stiebri) brūni. |
| Mellene | Violeti melna oga, pelēkzaļas apaļas lapiņas. |
| Zilene | Miltaini zila oga, brūni krūma zariņi, pelēkzaļas lapiņas. |
| Lācene | Līdzīga bālai dārza zemenei, viena oga garā pūkainā kātiņā. To sauc arī par spradzeni, jo pie viņas mielojas spradži un kukaiņi. |
| Kazene | Spoži violeta melna oga. Dzeloņi brūni un lapu kāti vietām sarkanīgi. |
| Brūklene | Spoži sarkana oga. Negatavās ogas krējuma krāsā. Mētras sulīgi zaļas. |
| Dzērvene | Gaišsarkanas vai bāli sārtas ogas, tivos kātiņos kā diegos sakārtas. Mētras tumšzaļas. Ogas nogatavojas vēlu rudenī un pēc salnām kļūst tumši sarkanas. |
